fckns wrote: ↑18.02.2019, 20:21
Socializēšanās ir bijusi tāda visos laikos - šodien tas ir telefons, pirms 10 gadiem tas bija PSP, pirms 20 tas bija Gameboy. Kas gribēs, spēlēs spēlītes.Nezinu, kas tev tur šķiet nepieņemams.
Netaisos tev citēt simtiem pētijumu, kuros atklāts ka datorspēles palīdz attīstīt reakciju, smadzeņu darbības laiku, paātrina lēmumu pieņemšanu un pirkstu veiklību. Tāds "Nūģis" spēlējot Counter-Strike nopelna mēnesī tieši tik, cik tu savos divos-trīs gados. Formula 1 komandas jau ilgu laiku izmanto simulatorus, lai diezgan precīzi attēlotu reālās sacīkstes apstākļus. Gran Turismo/iRacing/F1 spēļu spēlētājiem tiek piedāvātas Junioru programmas top komandās.
Kas attiecās par "Sniegpārsliņām" -
tie ir tieši tādi paši autisti kā Tu, kuri nespēj pieņemt kritiku. Tādi paši kā Tu - viss forums jau sen ir sapratis, ka nodarbojies ar sūdu bet joprojām centies ieskaidrot ka visi ir lohi un neko nesaprot. Es varu derēt ka tu savos 12-13 gados biji tas čalis, kas gribēja socializēties bet nevienam nepatiki, tāpēc bija jādodas uz draudzi.
Pieņem realitāti un atmeties.
Paga paga - kādā bezsakarā tu te piepin klāt simulatorus un datorspēles? Vai tad kāds kaut kur saka ka tas ir pilnīgi nepieņemami dienā stundu uzgrabināt kaut kādu datorspēli? Stāsts jau ir par socializēšanās pilnīgu aizstāšanu ar plakano telefonu - kas tev savādā kārtā liekas pilnīgi pieņemami. Kā, tavuprāt, no šādiem plakanā telefona spaidītājiem dienās varētu iznākt, teiksim, labi policisti?
Par to izcelto frāzi -
Balts ir melns, un melns ir balts, un viss rullz
Pastāsti man savu viedokli, kā izpaužas "kritikas uzņemšana" un kā izpaužas "kritikas neuzņemšana"
Ļauj, es minēšu - atsevišķs indivīds pakļaujoties vairākuma spiedienam, mobingam, apspiež savu personīgo viedokli un sāk atskaņot grupas viedokli - tā, tavuprāt, ir "kritikas pieņemšana"
Nē, čabulīt, tas autists kas nespēj pieņemt kritiku - savādāku viedokli, vispār - mums esi tu - nu un vēl te pāris indivīdi. Man tikmēr skola deva tādu rūdījumu kā reti kuram, tāpēc arī es šeit spēju atrasties - tāpēc es spēju samērā vēsi uzņemt kad kaut kāds lašara emzijs, profesionāls sūda stumdītājs, diskusijas vietā izstumj kārtējo renkuli nolūkā parādīt cik viņš kruts čalis
Ak jā - tu vari derēt, bet esi zaudējis. Tevis nosauktajā vecumā es biju šodienas plakanā telefona pusaudzis - tikai man plakanā telefona vietā bija grāmatas - tajā vecumā man izlasīt Žila Verna "Kapteiņa Granta bērnus", lielu grāmatu ar 1200 lappusēm, prasīja dienu. Tā nu man, lasot grāmatas, sociālās prasmes neattīstījās, bet tā kā mani klasesbiedri starpbrīžos grāmatās nesēdēja, tad man vēl nācās iemācīties izturēt tava tipa balamušu uzbraucienus, reālajā dzīvē, nevis purnagrāmatā vai instagramā. Un, jā, šim sociālo prasmju trūkumam bija zināms devums tam, kādu ceļu sāku iet 4 gadus atpakaļ - jo lētajā šodienas kultūrā lai tiktu pie otras pusītes, tev jābūt visu zinošam un visu varošam - tikmēr LKSB aprindās apgrozās parasti cilvēki, un nevis krutie čaļi un čiksas; ne par velti es izdarīju to pašu, ko desmiti pirms manis - sameklēju tur sievu
Tā ka rezumējot - varbūt plakano telefonu mānija nav nemaz tik slikta - tā var palielināt baznīcu apmeklētību...
