Vakar likās, ka dabūšu pa pakaļu - pie Doles (Rīga - Salaspils virzienā) otrajām tramvaja sliedēm mierīgi bremzējos, bet Transporters aiz muguras bišķi lēni reaģēja un ļoooti tuvu piebrauca, kaut kāds krakšķis vēl bija dzirdams. Pats gan šo situāciju jau paredzēju, bet biju diezgan pārguris, ka YOLO, ne pirms 1. sliedēm, ne pēc tam, kad tas buss jau likās aizdomīgs (arī pie pirmajām diezgan tuvu brauca), nepārkārtojos uz 3. joslu, kaut iespēja bija.
Bet nu nekāda trieciena salonā nebija, pat ne tāda, kas būtu pa bamperi pieskaroties (kā bija ar to tanti pirms pāris mēnešiem), vienalga, tobrīd galīgi pie irsas bija, nestājos un devu mizā tālāk.
Transporterists, likās, kaut ko čista sabijās, jo apstājās līdz galam un palika vēl brīdi stāvot. Tā arī nesapratu - čista domāja, ka jau ietesa vai vnk kaut ko tur samudījās savā nodabā.
Bet nu uzmanīgāk vērojis būtu, kas apkārt notiek, nebūtu šitā.
Pie ZOOM sarkanā izlecu ārā, čista bamperis tīrs, vispār ok.
Un šodien atkal gandrīz sāpīgi sanāca, principā jau no sērijas "avārijas notiek, kad divi lohi satiekas".
Braucu
šeit uz Krasta ielas pusi, 1830 vakarā, pretī visas joslas pilnas korķī, es tāds priecīgs pēc jaunā dzīvokļa līguma parakstīšanas gribu dinamiskāk līdz vecajām mājām tikt, ceļš tīrs, tālumā vēl zaļš, iedomājos bišķi no krustojuma uzraut, lai moš paspētu šajā ciklā.
Un te tā reize teikt, ka ievērot noteikumus atmaksājas.
Kā uzdzenu līdz 55 km/h (un es parasti nedodu virs 50, bet šoreiz bija tā viena reize, kad sagribējās), ienāk prātā doma uzspiest bišķi vēl, lai to zaļo noķer, ja paveicas, bet saprotu, ka nu i poh, neies jau iespringt sūda minūtes dēļ... sāku atmesties.
A tieši tajā brīdī no tās ielas, kas no prezidenta pils puses pienāk, viens rAudis izgriež ārā, tā diezgan sparīgi.
"Nu ok, es esmu 1. joslā, viņš ies 2. joslā, viss ok", padomāju.
Bet tas grieziena rādiuss šamam tāds aizdomīgi liels un trajektorija arī neliek domāt, ka šams taisnos atpakaļ uz 2., bet velk uz 1. joslu... kura ir mazliet aizņemta ar mani.
Nu ko, bremzes, taure, slīdoši rati, pie 50 cm palika, es mierā, šis aizbrauca tālāk (pie tā zaļā, ko centos noķert; es paliku gaidot nākamo

).
Būtu nolēmis gonkot kā likumnepaklausīgs, iespiestu bišķi centīgāk, nogulētu desmitdaļsekundi vai ko tādu, būtu paātrināti nonācis pie virsbūves remonta jautājuma.
Gribēju uz fikso spamā ierakstīt, sanāca tāds eposs, ka šeit jāpieglabā tomēr.
