Nu tātad, mazliet par šo volksvāģi. Latvijas saulē gozējas pavisam nesen - šī gada novembrī šī meitene pārcēlās uz dzīvi šeit no tālajiem Vācijas austrumiem.
Motors 2.3l VR5, tā kā izlaiduma gads ir 1998., tad šis būs 150 PS, sarkano sveču vadu variants, darbojas kopā ar piecātrumnieci (meh). Bet spridzina labi, sūdzēties pavisam nevar. Iekšā kā standarts zili melns Recaro salons. Traucoties 16 stundas bez apstājas cauri Polijai pat dibens nenotirpa.
Diemžēl Vācijas īpašnieks nebija veltījis nabaga Golfiņam pelnīto mīlestību. Pirmoreiz pagriežot aizdedzi, gaisā sāka virmot ļoti nomācoša pāršpricētas mikstūras smaka. Cēlonis? Gaisa filtrs, kurš nav mainīts kopš aizgājušā gadu desmita vidus un gaisa kaste, no kuras ar rokām var izgrābt gružus. Un vispār, man likās ļoti interesanti, ka cilvēkam pa kabatai ir uz mašīnas uzskrūvēt R18 ASA diskus, taču pietika skopuma noskaust 15 euro priekš standarta gaisa filtra. Fuj. Vairāk nesūdzēšos, jo diski tika doti līdzi kopā ar R17 OZ Polaris uz ziemas riepām.
Uz bildēm!
Pirmā bilde, autobāņa piestātnes vieta ceļā no Dortmundes uz Berlīni. Īsi pēc tam tika pārbaudīts maksimālais ātrums. 225 km/h uz GPS, neslikti.
Pārkāpjam Polijas CSN.
Latvijā! Jā, Nirburgringas uzlīme ir pamatota.
Mājās.
Un pēc pāris dienām, ak nelaime!
Arī es dabūju piedzīvot Mk.IV slikti slaveno loga regulātora neveiksmi. Precīzāk, regulātora klipši padevās un logs iekrita rāmī. Pēc skata šai mašīnai tā nav pirmā reize, kā arī atklājās kāpēc nav iespējams noregulēt atpakaļskata spoguļus. Apņēmīgie remonta darbinieki palaiduši garām kontaktu.
Bez loga remonta, pagaidām grafikā ietilpst pamata apkope, par kuru vācietis, kā izskatās, kādus pāris gadus bija aizmirsis. Uz doto brīdi progress ir mazliet iesalis gaidot eļļas.
