Daudz laika pagājis, bet vēl mazāk izdarīts.
Vēlā pirmdienas pēcpsudienā golfs tika krauts uz treilera, lai dotos viesos pie krāsotāja. Aizvedām, nolikām, un ....
... tā tas tur nostāvēja līdz nākamās nedēļas piektdienai. Ārā, zem liepas. Pats jau biju izbesījies, bet neko darīt. Liktenīgajā piektdienā (12.06) saņēmu ziņu, ka šovakar jākrāso. Atmetu visus plānus un ap 17:00 biju pie krāsotāja, bet tikai ap 21:00 iestūmām to kuzavu kamerā. Neviltots prieks un saviļņojums pārskrēja man, kas ieraudzīju pirmo krāsas pūtienu.
Montana Grün ir viena no skaistākajām mk2 orģinālajām krāsām!
Drīz pēc golfa pārvešanas mājup sākas
vieglā daļa jeb ilgi gaidīta kopā likšana. Bet, dažādu sīkumu iztrūkums, aizņemtība un citas lietas pamatīgi paildzināja šo procesu. Viena no pirmajām lietām bija motora un virsbūves laulības.
{img} Nav ne bildes, ne nekā īpaša, ko tur redzēt

{/img}
Pēc tam notika lūzuma punkts manā skatījumā un plānos uz šo auto. Pirms tam biju pilnīgi pārliecināts, ka likšu tumšo salonu no donora. Bet, neviļus izmazgāju brūno salonu, kuru tik ļoti vēlējos pārdot, un sapratu, ka tas ir tas, ko vēlos. Gaišais salons tīkami atdzīvina salonu un piedod savu šarmu. Kā arī, brūnie tepiķi un apšuvumi neizskatās nemaz tik slikti kopā ar melnajiem beņķiem un paneli.
Pēc salona salikšanas sekoja 102343 sīkumi un lietiņas, ko sakartot vai sameklēt.
Diemžel, kad jaucu visu ārā nebiju tik kārtīgs kā @GG un nevis sakrtoju visu pa maisiņiem, bet sasviedu kaut kur. Liekot kopā visa meklēšana bija tīrās mocības.
Neticami, bet pirmo rūcienu Montana piedzīvoja 29. jūlijā, jo bija pazudusi dzirkstele, un visu laiku atliku tās meklēšanu. Pie vainas bija štekeri, kas nāk uz aizdedzes kontroles moduļa. Tie bija iznākuši no vietas.
Bet īstais piedzīvojums notika vakar.
Likās, ka esmu gatavs doties atrādīt savu veikumu CSDD vīriem. Uzdzinām uz treilera, aizvedām uz numuru salīdzināšanu, BEIDZOT pārrakstījām (tas bija viens no iemesliem, kāpēc šajā topic'A bija klusums). Starp citu, jā, tehniskajā pasē vairs nenorāda krāsu, tās vietā bija zvaigznīte (*). Ķipa krāsa ir.
Un gatavojāmies vest uz Tehnisko apskati. Tā bija jautrākā pasākuma daļa
Visu pirms, nodzenot no treilera sāka tecēt dzeses truba, kas iet no galvas un pečkas radiatoru. Neko darīt, paskrūvēju vaļīgāk izplešanās trauka vāciņu un cerējām uz labāko. Braucot iekšā uz rindu, sapratu, ka braukt ar to 80. gadu kasti pats par sevi ir vesels piedzīvojums, kaifīgs piedzīvojums. Smieklīgi, ka man, vienu auto priekšā, atradās 70. gadu Buick muskuļauto, bet starp mums - elektriskais BMW i3. Bāc, aizmirsu lukturus noregulēt! Gaidot rindā, izkāpis no auto, ievēroju, ka man priekšā viens lukturis ir izregulējis. Tik ļoti, ka ar aci to var redzēt. Uhhh. Bet kroņa numurs notika tūlīt uzreiz aiz gaismu pārbaudes. Montana laikam bija tik ļoti pārlaimīga, ka apčurājas (lasīt: uzspridzināja to pašu tekošo dzeses trubu). Te nu varu izteikt atzinību TA vīriem, ka saprata mani, palīdzēja izstumt ārā no boksa un neielika 3, bet gan izveidoja atteikumu veikt tehnisko. Tādā gadījuma, ar to pašu maksājumu varu doties vēlreiz, un nesačakarēju golfa TA vēsturi.
Tagad? Tagad golfs gaida, kad atsūtīs trubas. Visas. Profilaktiskos nolūkos nomainīšu visas dzeses sistēmas trubas. Un pielabošu vēl dažus sīkumus, ko atklāju reāli ar viņu braucot, un ielikšu maģīti (panasonic cq-d80). Paralēli tam sapratu, kāpēc vw feusliftā nomainīja spoguļa veidu. Lai vai kā man patiktu fortačka, tajos spoguļos gan neko neredz, gan jāgroza galva vairāk nekā vērojot tenisa spēli. Vēl mani baida siltais laiks, jo man golfā nav kondicioniera un vienīga atveldzēšanās ir 2 manuāli atverami logi
Noslēgums, lai viss nav tik rožaini (kā nekā topic'A virsrakstā ir pieminēts arī pelēcis), dažas bildes no donora, kas ar katru dienu kļūst arvien skumjāks.
